Brāļi Grimmi jeb Jākobs Grimms (1785–1863) un Vilhelms Grimms (1786–1859) bija vācu akadēmiķi, filologi, kultūras pētnieki, leksikogrāfi un autori, kuri 19. gadsimtā ieguva pasaules slavu ar tautas pasaku vākšanu, rediģēšanu un publicēšanu. Latviešu Vikipēdija uzsver, ka viņi bija vieni no pirmajiem un ietekmīgākajiem vācu un Eiropas pasaku popularizētājiem, un tieši viņu darbs noteica to, kā klasiskie sižeti nonāca pie vēlākām lasītāju paaudzēm.
Grimmi dzimuši Hānavā jurista Filipa Vilhelma Grimma un Dorotejas Grimmu ģimenē. Pēc tēva nāves ģimenei nācās dzīvot pieticīgāk, taču vecākie dēli ieguva labu izglītību Kaselē un vēlāk studēja Marburgā. Tur viņi iepazinās ar vēsturiskās domāšanas un valodniecības metodēm, kas noteica visu viņu turpmāko darbu: viņi literatūru, likumus, valodu un mutvārdu tradīcijas skatīja kā vienotas kultūras atmiņas daļu.
Grimmu slavenākais devums ir krājums “Kinder- und Hausmärchen”, kura pirmais izdevums parādījās 1812. gadā. Vēlāk viņi to vairākkārt papildināja un pārstrādāja, līdz tas sasniedza apmēram 200 numurētas pasakas un bērnu leģendas. No šī krājuma pasaules literatūrā nostiprinājās tādi sižeti kā “Pelnrušķīte”, “Sarkangalvīte”, “Varžu princis”, “Sniegbaltīte”, “Ansītis un Grietiņa” un desmitiem citu stāstu, kurus šodien bieži uztver kā pašsaprotamu bērnības kanonu.
Tomēr viņu darbība neaprobežojās ar pasakām. Jākobs un Vilhelms publicēja arī “Vācu leģendas”, strādāja pie senāku tekstu izdošanas, salīdzināja valodas formas un piedalījās vācu filoloģijas izveidē kā zinātnes nozarei. Jākoba vārdā nosauktais “Grimma likums” valodniecībā un darbs pie “Deutsches Wörterbuch” rāda, ka viņu interese bija ne tikai literāra, bet arī stingri pētnieciska un dokumentējoša.
Tieši šī pētnieciskā attieksme padara Grimmu mantojumu svarīgu arī šodien. Viņu krājums nav tikai pasaku izlase bērniem, bet arī liecība par 19. gadsimta priekšstatiem par folkloru, nacionālo kultūru, mutvārdu stāstīšanu un rediģēšanas robežām. Dažos stāstos vēlākie izdevumi kļuva maigāki vai stilistiski gludāki, citos saglabājās tumšāki, skarbāki un tautiskākai tradīcijai tuvāki slāņi.
Latviešu Childstories.org versija apvieno Grimmu pasakas latviešu valodā un vēsturiskos tulkojumos. Šeit iekļautie teksti nav rakstīti no jauna modernā pārstāstā, bet balstīti digitalizētos, publiski pieejamos avotos. Tas nozīmē, ka lasītājs sastop ne tikai sižetu, bet arī tulkošanas vēsturi, senākas rakstības iezīmes, atšķirīgu ritmu un to, kā pasakas dažādos laikos tika piemērotas latviešu lasīšanas tradīcijai.
Pie katras pasakas ir norādīts KHM numurs, kas palīdz sasaistīt tekstu ar brāļu Grimmu pamata korpusu un salīdzināt dažādu valodu versijas. Daudziem ierakstiem ir pievienota arī precīza avota informācija, lai kolekcija būtu noderīga ne vien izklaidējošai lasīšanai, bet arī skolai, tulkošanas salīdzināšanai, valodas vēstures vērošanai un akadēmiskai lietošanai.
Šajā latviešu kolekcijā līdzās vispazīstamākajiem darbiem atradīsiet arī mazāk citētas un retāk pārtulkotas Grimmu pasakas. Tādēļ Childstories.org nav tikai populāru sižetu vitrīna, bet pilnvērtīgs digitāls krājums, kas ļauj soli pa solim iepazīt gan Eiropas pasaku kanonu, gan to, kā tas iedzīvojies latviešu valodā.
