Lasīšanas laiks: 8 min
Kaķis ar peli bij eepasinees un tai tik dauds no sawas mihlestibas stahstijis, ka ta apņehmahs wiņam par saimneezi buht un ar to kohpâ mahju waldiht. — Tik ko pele bij atnahkusi, kaķis, kà saimneeks, ņehmahs tai isstahstiht kas jadara, lai laime un preeks arween wiņu draugi buhtu. Kad par dauds un daschadahm leetahm bij runajis, tad beidsoht tà wehl sazija: „Mums it ihpaschi preeksch seemas bariba jagahda, ja negribam badu mirt. — Tu, peliht, nu gan newaresi no mahjas iseet, jo tew drihs gaditohs slasdâ jeb zitâ nelaimê eekrist; es turpreti sinu wisas malas un waru katrâ weetâ drohschi eet.“ Kà kaķis sazija, tà darija. Wiņsch pats aisgahja us tirgu un atstahja peli mahjâ. Kad no tirgus pahrnahza, tad saimneezei tauku-pohdu rahdidams teiza: „Tè nu gan labu wilzi atnesu, bet kur to lihds seemai paglabasim?!“ Abeem bij leela galwas-grohsischana; neweens nesinaja, kur to labaki waretu likt. Pehdigi kaķis preezigi issauza: „Nu labu weetu sinu, kur pohdu bes behdas waram likt!“ Pele prasija: „Kur tad?“ „Basnizâ,“ tà kaķis atteiza, „un prohti: apaksch pascha altara! tur ne pats dsihwais wels ta nedrihkst aistikt.“ Taukus nu gan preeksch seemas nolika, bet ilgi nebij, tad jau kaķis pehz teem sahka laisitees un kahdâ deenâ us peli tà sazija: „Wai dsird‘, mahsiņ, kas man tew jateiz? Manai radineezei Deews jaunus dehlus dewis un man tur kuhmâs ja-eet. Dehls esoht bruhns ar balteem raibumeem un tas man jaturoht. — Tu jau ļaunâ neņemsi, kad tewi weenu paschu atstahju?“ Pele atbildeja: „Eij, eij, lai Deews tew‘ palihds; bet ne-aismirsti manis, kad tew labi klahjahs!“

Wiss, ko kaķis par kristibahm stahstija, bij tihri balti meli. Wiņam nebij neweenas radineezes un neweens zits ar‘ to nebij kuhmâs aizinajis. Tadehļ wiņsch gahja taisni us basnizu, likahs pee tauku-pohda klaht un laisija, kamehr laba wirsas kahrta bij pagalam. Nu wiņsch sahka pa pilsehtas jumteem seereht un wisas malas apskatiht. Kad pehdigi ar‘ tas wairs nepatika, tad likahs semê un gohsija wehderu saulê; kad tauku-pohdiņsch prahtâ schahwahs, tad katrureis bahrdu nolaisija. Wehlâ wakarâ wehl mahjâ pahrnahza. Pelite tam preti tezeja un wiņu ar mihligu balsi tà usrunaja: „Wai tu jau mahjâ? tu nu gan labi esi ispreezajees; kà tad krustdehlu nosauza?“ Kaķis atteiza: „Aistukschihts,“ un rahdijahs drusziņ sa-ihdsis. „Aistukschihts,“ tà pele bohkstereja, „tas ir ihsti ehrmigs wahrds. Wai tawôs radôs tahdi wahrdi bruhķejami?“ Kaķis sazija: „Ko nu brihnees, wahrds ir wahrds un es nemas newaru saprast, kapehz to sliktaku turi par „Druskusagli,“ kà tak daschu labu no taweem radeem sauz.“
Ne ilgi pehz tam kaķis jau atkal pehz taukeem sahka laisitees un us peli tà sazija: „Tew‘ nu atkal weenai paschai mahjâ japaleek, jo man wakarâ wehli sina atnahza, ka schodeen kuhmâs ja-eet, un ja, kà sinas nesejs teiza, dehlam kranzains kakls, tad newaru atrautees.“ Labsirdiga pelite bij meerâ. Kaķis negahja atkal nekur zitur, kà us basnizu un pee pohdiņa peelizees to lihds pusei istukschoja. Ehsdams daudsreis issauza: „Ak, zik pascham labi smeķe!“ un bij wakarâ ar sawu deenas-darbu ihsti meerâ. Kad mahjâ atnahza, tad pele tam tuhliht prasija: „Kà tad nu scho krustdehlu nosauza?“ Kaķis atbildeja: „Pustukschihts.“ „Pustukschihts,“ tà pele nurdeja, tahdu wahrdu wehl nekad ne-esmu dsirdejusi; deresim, ka tas kalenderî nemas nau atrohdams.“
Pehz kahdu laiku kaķam atkal kahrums usnahza un wiņsch peli tà usrunaja: „Wisas labas leetas ir pa trim kohpâ. — Man atkal kuhmâs ja-eet. — Bet ko sazisi, ja tew stahstu, kas manai radineezei par preeku: behrns gluschi melns ar baltahm ķepahm, un, wai sini, wezi ļaudis saka, ka gan dsirdejuschi no tahdas laimes, bet paschi jau peedsihwojuschi ne-esoht. Saki, wai tad man brihw atrautees?“ Pele atbildeja: „Wiss buhtu labi, ja tik tahdi ehrmigi wahrdi nebuhtu. — Aistukschihts, — pustukschihts — waj tee gan ko labu war apsihmeht — — —?“ „Ko welti behdajees?“ tà kaķis smeedamees teiza, „wai wahrds kahdu debesîs zehlis, wai zels? — Tas nahk no ta, ka tu nemas ahrâ ne-eij iswehsinatees un tawa galwa no siltuma dulla paleek; tu wairs nesini, ko dariht un dohma un behdajees tihri par neekeem ween.“ —

Kaķis aisgahja. Kamehr kaķa mahjâ nebij, tikmehr pele ar istabas mehschanu un daschadeem ziteem darbeem puhlejahs. Bet wiņa zelsch negahja ar‘ schoreis nekur zitur, kà taisni us basnizu. Tè nu wiņsch likahs pee tauku-pohdiņa klaht un strahdaja noswihdis, kamehr pagalam to bij istukschojis. „Nu ir meers,“ tà wiņsch sazija, kad pehdejohs atlikumus bij islaisijis un wilkahs slihws un resns kà rumba pa basnizas durwim ahrâ. Nakts widû wehl tika mahjâ. Tik ko kahju par sleegsni bij zehlis, pele wiņam tuhliht prasija: „Kà tad nu scho krustdehlu nosauza?“ Kaķis atbildeja: „To jau sinu, ka schoreis tew wehl leelaki brihnumi buhs, ne kà pagahjuschâs reisâs, jo wiņa wahrds ir — „Istukschihts.“ „Istukschihts,“ tà pele kà waimanadama issauza, „kas tas par wahrdu, tur teescham wairs labi nau!“ — Wiņa nokratija dohmigi galwu un saritinajahs midsinâ.
No scha laika kaķis guleja kà sprahdsis aiskrahsnî un neweens to wairs kuhmâs ne-aizinaja.
Kad seema bij klaht un ahrâ neko wairs nedabuja, tad pelei tauku-pohdiņsch prahtâ schahwahs un wiņa us kaķi tà sazija: „Kaķiht, nahz eesim us basnizu pee tauku-pohdiņa; tad ta mums tauki smeķehs!“ „Kà tad nu nè,“ kaķis atnurdeja, „kad tu no teem ehdisi, tad tew‘ tà buhs ap sirdi, it kà tu seemâ mehli pee aukstas dselses peegruhstu!“ Pele papreekschu, kaķis pakaļ, tà nu wiņi gahja us basnizu. Kad tur nonahza, tad gan pohdiņu kà liktu atrada, bet — kas istukschihts, tas istukschihts — tas bij tukschs. „Ak manu suhru deeniņu!“ tà pele eebrehzahs, „nu taws darbs nahk gaismâ; nu redsu, kahds draugs tu man‘ esi! Tu wisu esi aprihjis, kad tu kuhmâs gahji. Nu saprohtu, ko tawi ehrmigee wahrdi apsihme! Papreeksch aistukschihts, tad pustukschihts, un pehdigi — — —“ „Klus!“ kaķis usbrehza, „ja wehl runasi, tad tewi tuhliht dsihwu norihschu.“ Jebschu gan kaķis tà brehza, tomehr pele newareja klusu palikt, kamehr to eesahkto wahrdu „istukschihts,“ bij issazijusi. Tik ko tas bij isteikts, kaķis to sagrahba un norihja.
Redsat, behrni, tahda ir pasaules draudsiba un ustiziba!

Informācija zinātniskai analīzei
Pasakas statistika | Vērtība |
|---|---|
| Aarne-Thompson-Uther indekss | ATU Typ 15 |
| Tulkojumi | EN, ZH, ES, FR, RU, UA, CZ, PT, JA, DE, KO, VI, TR, IT, PL, NL, RO, EL, HU, DA, FI, SE, BE, BG, ET, SK, SR, NO, LT |
| Lasāmības indekss pēc Björnsson | 38,5 |
| Rakstzīmju skaits | 6.139 |
| Burtu skaits | 4.838 |
| Teikumu skaits | 70 |
| Vārdu skaits | 963 |
| Vidējais vārdu skaits teikumā | 13,76 |
| Vārdi ar vairāk nekā 6 burtiem | 238 |
| Garo vārdu procentuālā daļa | 24,7% |
| Tipa-tokena attiecība (TTR) | 0,497 |
| Slīdošā vidējā tipa-tokena attiecība (MATTR) | 0,903 |
| Tekstuālās leksiskās daudzveidības mērs (MTLD) | 186,0 |
| Hapax legomena | 346 |
| Vidējais vārda garums | 5,04 |
| Teikuma garuma mediāna | 11,0 |
| Teikuma garuma 90. procentile | 26,1 |
| Tiešās runas īpatsvars | 41,4% |
| Teikuma sarežģītība | 1,84 |
| Konektori | 0 |
| Referenciālā kohēzija | 0,012 |
| Personāžu/vārdu kandidāti | Wai (2), Deews (2) |
| Personāžu līdzparādīšanās tīkls | nav |
| Motīvu/tagu kandidāti | Brāļi Grimmi |











