Lasīšanas laiks: 11 min
Varža ķēniņš. Senos laikos, kad vēl vēlēšanās mēdza piepildīties, dzīvoja kāds ķēniņš. Visas viņa meitas bija skaistas, bet jaunākā bija tik brīnišķīga, ka pat saule, kas tik daudz ko bija redzējusi, katru reizi brīnījās, kad apspīdēja viņas seju. Netālu no ķēniņa pils atradās liels, tumšs mežs. Tajā zem vecas liepas bija dziļa aka. Kad diena bija karsta, ķēniņa meita gāja uz mežu un apsēdās akas malā. Kad viņai kriva garlaicīgi, viņa izņēma savu mīļāko rotaļlietu, zelta bumbiņu, svieda to augšup un atkal noķēra.
Kādu dienu zelta bumbiņa neiekrita meitenes plaukstā, bet atsitās pret zemi un ieripoja tieši akā.
Ķēniņa meita pavadīja tora skatienu, bet aka bija tik dziļa, ka tās dibenu nevarēja saredzēt. Tad viņa sāka rūgti raudāt. Pēkšņi viņa dzirdēja balsi. Kas tev kaita, ķēniņa meita? Tavas asaras spētu pat akmeni aizkustināt. >> Viņa paskatījās apkārt un ieraudzīja vardi, kas bāza no ūdens savu strupo, neglīto galvu. >> Ak, tas esi tu, vecais ūdens bridēj." >> Viņa teica. >> "Es raudu, jo mana zelta bumbiņa iekrita akā." vārdā atbildēja. Es varu tev palīdzēt, bet ko tu man dosi, ja es tavu rotu izcelšu? >> Ko vien tu vēlēsies, mīļā varda? Meitene apsolīja manas drēbes, pērles, dārgakmeņus, ko nēsāji, bet vārdi
sacīja: >> "Tavas drēbes, pērles un dārgakmeņi man nav vajadzīgi. Bet, ja tu mani mīlētu, ļautu man būt tavam draugam un rotaļbiedram, sēdēt tev blakus pie galda, ēst no tava zelta šķīvja, dzert no tavas krūzītes un gulēt tavā gultiņā? Ja tu man to apsolīsi, es ieniršu un atnesīšu tavu bumbiņu. >> Es tev apsolu visu, ja vien tu man atdosi bumbiņu. Taču pie sevis viņi nodomāja, ko tā muiķa vārdi pļāpā. Viņai jāsēž ūdenī pie citām vardēm un jāķērc. Viņa nekad nevarētu būt cilvēka biedrs. Tiklīdz varde saņēma solījumu, tā pazuda zem ūdens. Pēc brīža viņa izniira ar bumbiņu mutē un izsvieda to zālē. Ķēniņa
meita, priecīga par atgūto rotu, paķēra to un aizskrēja prom. >> Pagaidi, pagaidi, paņem arī mani. Es nevaru paskriet tik ātri kā tu. Bet meitene viņā neklausījās. Viņa steidzās mājup un drīz vien aizmirsa par nabaga vardi. Nākamajā dienā, kad ķēniņa meita kopā ar ķēniņu un visu galmu sēdēja pie galda un ēda no sava zelta šķīvja, kaut kas klusi, tap tap tap tap. Sāka kāpt pa marmora kāpnēm. Tad pie durvīm atskanēja klauvējiens, un balss sauca: "Jaunākā ķēniņa meita, atver man!" >> Viņa piecēlās un skrēja skatīties, kas tur ir. Atvērusi durvis, viņa ieraudzīja vārdi. Viņa strauji aizcirta durvis un
atgriezās pie galda, bāla un nobijusies. Ķēniņš pamanīja, ka viņas sirds strauji pukst, un jautāja: >> "Mans bērns, no kā tu baidies? Vai pie durvīm stāv kāds milzis, kas grib tevi aiznest?" >> "Ak, nē, tēvs, viņa atbildēja: "Tas nav milzis, bet briesmīga varde.
Vakar pie akas viņa man atdeva zelta bumbiņu, un es viņai apsolīju, ka viņa drīkstēs kļūt par manu biedru. Es nedomāju, ka viņa spēs iznākt no ūdens, bet tagad viņa ir tur un grib nākt iekšā. >> Tajā brīdī vārdi atkal pieklauvēja un sauca: >> "Jaunākā ķēniņa meita, atver man! Vai tu aizmirsi, ko pie akas man solīji? Jaunākā ķēniņa meita, atver man!"
>> Tad ķēniņš teica, >> kas apsolīts, tas jāpilda. Ej un laid viņu iekšā. Meitene atvēra durvis un varda ielieca istabā, sekodama viņai līdz pašam krēslam. >> "Pacēļ mani sev blakos!" >> Barda lūdza. Meitene vilcinājās, līdz ķēniņš pavēlēja to izdarīt. Kad vārda bija uz krēsla, viņa gribēja uz galda. Tur viņa teica: >> "Piestum savu zelta šķīvīti tuvāk, lai mēs varētu ēst kopā." Viņa tā izdarīja, bet visi redzēja, cik nelabprāt vārda mielojās ar gardu muti, bet meitenei katrs kūmos sprūda kaklā. Beidzot vārda sacīja: >> "Esmu paēdusi un nogurusi. Aiznes mani uz savu istabu, saklāj savu zīda gultiņu, un mēs iesim gulēt."
>> Ķēniņa meita sāka raudāt. Viņa baidījās no augstās vardas un nespēja iedomāties, ka tai būs jāguļ viņas tīrajā, skaistajā gultā. Bet ķēniņš sadusmojās un teica: >> "Tu nedrīksti nicināt to, kurš tev palīdzēja nelaimē.
" >> Tad viņa saņēma vārdi ar diviem pirkstiem, aiznesa augšā un nosēdināja stūrī. Bet, kad meitene ietāpa gultā, varde piepeldēja klāt un sacīja: >> "Esmu nogurusi. Es gribu gulēt tikpat labi kā tu. Cel mani augšā, vai arī es pasūdzēšos tavam tēvam." >> Tad meitene kļuva negāti dusmīga. Viņa paķēra vardi un no visa spēka svieda pret sienu. Tagad tu beidzot būsi mierīga, tu briesmīgā vārda. Bet tai krītot pret
zemi, notika brīnums. Tā vairs nebija varte, bet gan princis ar skaistām un mīļām acīm.
Viņš pastāstīja, ka ļauna burve viņu bija nobūrusi, un neviens cits, kā vien viņa, nevarēja viņu atbrīvot. Ar ķēniņa atļauju viņa kļuva par līgavu un līgavaini. Nākamajā rītā pie pils piebrauca kariete, kuru vilka astoņi balti zirgi ar baltām spalvu rotām un zelta rotām. Karietes aizmugurē stāvēja uzticīgais Henrijs, Jaunā Prinča kalps. Kad viņa kungs bija pārvērsts par vardi, uzticīgais Henrijs bija tā bēdājies, ka licis ap savu sirdi aplikt trīs dzelzstīpas, lai sirds aiz sāpēm un ilgām nesalūstu. Kariete devās uz prinču valstību.
Henrijs palīdzēja abiem iekāpt un pats nostājās aizmugurē, sirds ciumos gavelējot par sava kunga atbrīvošanu. Kad viņi bija nobraukuši gabalu ceļa, princes izdzirdēja troksni. It kā karietei kaut kas būtu salūzis. Viņš pagriezās un sauca: >> "Henrij, vai ritenis nolūzis?" >> Henrijs atbildēja: >> "Nē, kungs, tas nav ritenis. Tā ir dzelzs stīpa man ap sirdi, kas plīst no lielā prieka, jo mans kungs ir brīvs un laimīgs. Vēlreiz un vēlreiz atskanēja līdzīgs troksnis, un princis domāja, ka lūst kariete. Bet tās bija tikai stīpas, kas krita no uzticīgā Henrija sirds, jo tā tagad bija atkal brīva un līksma.
Facebook 
Whatsapp 
Messenger 
Telegram
Informācija zinātniskai analīzei
Pasakas statistika | Vērtība |
|---|---|
| Tulkojumi | EN, ZH, ES, FR, RU, UA, CZ, PT, JA, DE, KO, VI, TR, IT, PL, NL, RO, EL, HU, DA, FI, SE, BE, BG, ET, SK, SL, SR, NO, LT |
| Lasāmības indekss pēc Björnsson | 32,0 |
| Rakstzīmju skaits | 5.560 |
| Burtu skaits | 4.357 |
| Teikumu skaits | 85 |
| Vārdu skaits | 895 |
| Vidējais vārdu skaits teikumā | 10,53 |
| Vārdi ar vairāk nekā 6 burtiem | 192 |
| Garo vārdu procentuālā daļa | 21,5% |
| Tipa-tokena attiecība (TTR) | 0,537 |
| Slīdošā vidējā tipa-tokena attiecība (MATTR) | 0,875 |
| Tekstuālās leksiskās daudzveidības mērs (MTLD) | 202,4 |
| Hapax legomena | 352 |
| Vidējais vārda garums | 4,87 |
| Teikuma garuma mediāna | 9,0 |
| Teikuma garuma 90. procentile | 18,6 |
| Tiešās runas īpatsvars | 20,6% |
| Teikuma sarežģītība | 1,38 |
| Konektori | 0 |
| Referenciālā kohēzija | 0,020 |
| Personāžu/vārdu kandidāti | Jaunākā (2), Esmu (2), Henrijs (2) |
| Personāžu līdzparādīšanās tīkls | nav |
| Motīvu/tagu kandidāti | Brāļi Grimmi |
