Pele, putns un cīsiņš -

Pele, Putns un Cīsiņš. Reiz Pelē Putns un Cīsiņš izveidoja savienību, lai kopīgi saimniekotu, un ilgu laiku viņa dzīvoja mierā un pārticībā, sakrājot daudz mantības. Putna darbs bija katru dienu lidot uz mežu pēc malkas, pelenesa ūdeni, kūra uguni un klāja galdu, bet cīsiņš gatavoja ēst. Taču tam, kuram klājas pārāk labi, vienmēr sakārojas ko citu. Kādu dienu putns satika citu putnu, kurš viņu izsmēja par to, ka viņš strādā tik smagi, kamēr pārējie divi mājās bauda dzīvi. Viņš stāstīja, ka pele pēc ūdens nešanas un uguns iekuršanas var mierīgi atpūsties istabā, līdz pienāk laiks klāt galdu. Savukārt cīsiņam atliek vien

palikt pie katla un uzmanīt, kā ēdiens vārās. Bet, kad pienāk pusdienlaiks, viņš vienkārši izšļūc cauri putrai vai dārzeņiem, un tā viss ir ietaukots, sālīts un gatavs ēšanai. Putns atnesa malku, viņi paēda un gulēja saldā miegā līdz rītam. Tā bija lieliska dzīve. Nākamajā dienā, drauga padoma iedvesmots, putns atteicās doties uz mežu, sakot, ka ir bijis viņu kalps pietiekami ilgi un vairs nevēlas būt par muļķi. Viņš pieprasīja, lai katrs pamēģina citu darbu. Pele un Cīsiņš iebilda, taču putns bija noteicējs un uzstāja uz savu. Tā nu Cīsiņam bija jādodas pēc malkas. Pele kļuva par pavāri, bet putnam bija jānes ūdens. Kāds bija

rezultāts? Cīsiņš aizstreipuļoja uz meža pusi. Putns iekūra uguni, bet pele uzlika katlu un gaidīja cīsiņu atgriežamies ar malku nākamajai dienai. Taču Cīsiņš kavējās tik ilgi, ka abi pārējie sāka bažīties. Vai nav noticis kas ļauns? Putns aizlidoja lūkot, kas noticis. Netālu viņš sastapa suni, kurš bija sagrābis cīsiņu kā vieglu laupījumu, un taisījās to apēst. Putns rūgti sūdzējās sunim par šo nekaunīgo nolaupīšanu, bet sunis apgalvoja, ka uz cīsiņa esot atradis viltotas vēstules, tāpēc tam esot bijis jāmirst. Bēd pilns putns pats pārnesa mauku mājās un pastāstīja pelei visu redzēto un dzirdēto.

Viņa bija ļoti skumja, taču nolēma palikt kopā un darīt labāko, ko spēja. Putns klāja galdu, kamēr pele gatavoja ēdienu. Viņi ielieca katlā, kā cīsiņš vienmēr bija darījis, lai izšļūktu cauri dārzeņiem un tos ietaukotu. Taču pirms viņi sasniedza vidu, viņai aplaucējās spalva un āda, un viņa gāja bojā. Kad putns gribēja ēst, pavāru nekur nebija. Savā izmisumā viņš mētāja malku šurp un turp, sauca un meklēja visur, bet pavāru nevarēja atrast. Viņa neuzmanības dēļ izmētātā malka aizdegās, un drīz vien visa māja bija liesmās. Putns steidzās pēc ūdens, taču spainis iekrita akā, ieraujot putnu sev līdzi,

un viņš noslīka.

Facebook

Whatsapp

Messenger Telegram