Ansītis un Grietiņa - Pasaka Brāļi Grimmi

ancītis un grietiņa liela meža malā dzīvoja kāds malks cirtējs ar sievu un diviem bērniem ansīti un grietiņu ģimene bija ļoti nabadzīga un bieži vien viņus mocīb b reiz kad atkal bija pienākuši grūtāki laiki sieva vakarā ieminējās vīram aizvedīsim rīt bērnus uz mežu un tur atstāsim ar smagu sirdi mežcirtējs piekrita taču bērni aiz izsalkkuma nespēja iemikt un visu dzirdēja anzītis izlevījās laukā un pagalmā salasīja mēnesnīcā zaigojošos oļus kad nākamajā dienā vecēki veda ancīti un grietiņu uz mežu tie nevienam neredzot uz taciņas meta akmentiņus vecāki atstāja bērnus pašā meža vidū mēs tagad dosimies gādāt malku

vakarā atgriezīsimies pēc jums viņa apsolīja taču doto vārdu neturēja tā nu ansītises un grietiņa gaidīja līdz uzlēks mēness un mirdzošie akmentiņi parādīs ceļu uz mājām akkā vecāki priecājās atkal satiekot savas atvases taču kad bats no jauna klauvēja pie durvīm bērni vēlreiz nokļuva mežā šoreiz ancītim neizdevās salasīt akmentiņu tāpēc viņš drupināja maizes riecienu un ik pēc gabaliņa nometa pa druskai bērni domāja ka tā viņi varēs atrast mājupceļu taču līdz vakaram putni visas drupečas jau bija uzlasījuši ancītis un grietiņa ilgi klimta pa mežu līdz beidzot uzgāja kādu būdiņu kas celta no maizes un

piparkūkām beidzot varēsim ieturēt kārtīgu maltīti nopriecājās ancītis puisēns nolauza katram pa gabaliņam piparkūkas un bērni sāka ēst gardu muti te pēkšņi no būdiņas atskanēja smalka balstiņa kas tur ir kas tur staigā un skrubina manu mājiņu bērni atbildēja tas tikai vējiņš tikai vējiņš zilo debesu dēliņš un turpināja mieloties te pēkšņi atvērās durvis un pa tām iznāca veca sieviņa viņa ievilināja abus būdiņā izliktamās ļoti jauka bet patiesībā tā bija ļauna ragana kas vēlējās bērnus apēst kad jau pamazām ausa rīts viņa ieslēdza ancīti kūtiņā ragana zēnu bagātīgi baroja toties grietiņai nācās smagi

strādāt katru rītu vec pienāca pie kūtiņas un sauca ansīt pastiep pirkstiņu gribu paskatīties vai esi jau gana apvēlies bet ancītis nedeva vis pirkstu bet gan vistas kaulu ragana bija pusakla tāpēc neko nesaprata tik brīnījās ka nekādi nesanāk ancīti nobarot vienu rītu veča vairs nespēja nociesties un teica grietiņ nav svarīgi cik ancītes lie vai trekns rīt es viņu nokaušu un izvārīšu bet vispirms mēs izceppsim maizi krāsns jau iekurta ielien iekšā un paskaties vai tā pietiekami uzkarsusi taču meitenīte nojauta ka ragana grib viņu izcept un apēst tāpēc izlikās nesaprotami un brīnījās es nezinu kā tas jādara palūkojiet

pate un kad ana bārdamās iebāza galvu krāsnī grietiņa to pagrūda un vecā iezvēlās iekšā tad meitene aizcirta krāsnas durtiņas un aizšāva aizbīdni tā nu ragana sadega baisi kaukdama ragana beigta ragana beigta bērni līksmoja pēc tam viņi palūkojās visapkārt un ragans būdiņā atrada daudz pērļu un dārgakmeņu ancītis piebāza pilnas kabatas ar tiem bet grietiņa priekšā tās sabēra piparkūkas abi priecīgi steidza māju pēc neilga laika viņi nonāca pie liela ezera kā gan mēs tiksim tam pāri šeit nav ne tilta ne laivas bēdājās ancītis bet te pēkšņi grietiņa ieraudzīja pīli kas peldēja ezerā pīlīt pīlīt vai pārcelsim mūs uz otru krastu

viņa jautāja un tā nu pīle vienu pēc otra pārcēla ancīti un grietiņu pāri ezeram nedaudz paejoties gar krastu bērniem viss sāka šķist arvien pazīstamāks abi metās skriešus un drīz vien ieraudzīja vecāku būdiņu bērni brāzās iekšā un krita tēvam ap kaklu cik gan viņš bija priecīgs atkal redzot ancīti un grietiņu mešķertēja sieva tobrīd jau bija mirusi un lāga vīrs jutās pavisam vientuļš ak kā viņš pārdzīvojis ka toreiz atstājis bērnus mežā bet tagad visi trīs priecājās par atkal redzēšanos bērni parādīja tēvam atnestās bagātības no tā brīža viņi nekad vairs necieta badu un visi kopā dzīvoja laimīgi priekā un pārticībā vadot ilgus

jo ilgus gadus

Facebook

Whatsapp

Messenger Telegram

Mācieties valodas. Divreiz pieskarieties vārdam.Mācieties valodas kontekstā ar Childstories.org un Deepl.com.

Informācija zinātniskai analīzei