Par wis-siņa dakteri - Pasaka Brāļi Grimmi

Weenreis dsihwoja semneeks ar wahrdu Wehsis, tas weda ar diwi wehrscheem malkas wesumu us pilssehtu un pahrdewa dakteram par diwi dahldereem. Naudu saņemoht un dakteram pee galda sehdoht semneeks redseja, ka tam wiss labi bij, ka wiņsch labi ehda un dsehra un semneekam ari sirdî eelustejahs: kaut schim ar‘ tà buhtu bijis. Labu brihtiņu dohmigi apskatidamees stahwejis tas prasija, waj schis ar‘ newaroht par dakteri palikt. „Kapehz nè?“ dakteris atbildeja. „Kà tad tas eesahkums ir?“ semneeks prasija. „Pa wisu preekschu tew Ahbeze japirk, kur gailis preekschâ ir; tad wahģi un wehrschi japahrdohd un tahdas drehbes japirk, kà man, un wiss zits, kas pee daktereschanas ir waijadsigs; un pehdigi tew ar leeleem bohkstabeem par durwim jaraksta: „Schè dsihwo dakters, kas wisu sina.“

Digitālais komplektsIlustrētais izdevums ar 115 attēliem un 316 lapāmPDF + EPUB + Kindle + KoboLejupielādēt tagad

Kad nu wiņsch drusku jau bij dakterejis, bet nedauds, kahdam bagatam kungam nauda nosuda. Schim nu stahstija, ka taî un taî sahdschâ weens dakters dsihwojoht, kas wisu sinoht, un ka tapehz tas ar‘ sinaschoht, kur ta nauda esoht. Kungs wahģus aisjuhdsis un kur stahstits peebrauzis, prasija, waj schis tas wis-siņa dakters esoht. „Ja, tas es esmu.“ „Nu tad nahz man lihds un usdabu naudas.“ „Ja, es eeschu gan, bet manai seewai Greetai ar‘ lihds ja-eet.“ Kungs ar to bij ar meeru un wisi trihs wahģôs eesehduschees brauza proh’m. Kunga mahjâ atnahkuscheem galds jau bij klahts un bij ja-eet pusdeenas ehst. „Ja, bet Greetai ar‘ lihds pee galda jasehd,“ Anzs sazija, un abi tee weens ohtram lihdsam nosehdahs.

Pirmam sulainam ehdeenu apkahrt nesoht, Anzs Greetai pee sahneem peegruhsdams sazija: „Greet‘, tas ir pirmais,“ un gribeja saziht, ka tas pirmais ehdeens esoht. Bet sulains to dsirdedams saprata, ka Anzs scho par pirmo sagli turoht; tapehz tam palika ļohti bail, jo wiņsch ar‘ pee sagļeem peedereja. Tapehz tas ahrâ isgahjis us ziteem sulaiņeem sazija: „Mums nelaime rohkâ, tas dakters wisu sina, wiņsch sazija, ka es pirmais saglis esoht.“ Ohtrais sulainis nemas negribeja eekschâ eet, bet tak wiņam bij ja-eet. Tam ehdeenu apkahrt nesoht semneeks Greetai atkal peegruhda: „Greet‘, tas ir ohtrais.“ Sulainam atkal palika ļohti bail un tas taisija, ka laukâ tika. Ari trescham negahja labaki. Semneeks atkal sazija: „Greet‘, tas ir treschais.“ Zeturtam bij weena apsegta bļohda eekschâ janes. Kungs papreeksch gribedams isprohweht, waj dakters ar‘ wisu sinoht, gribeja likt usmineht, kas bļohdâ esoht. Bet bļohdâ bij wehschi. Semneeks ar bļohdu preekschâ nesinaja kà palihdsetees, un tapehz pats pee sewim issauza: „Ak, es nabags wehsis!“ Kungs to dsirdedams tuhlit ahtri wahku no bļohdas noņehma un sazija: „Riktigi, gluschi riktigi, nu tu ar‘ sini, ka rohkâ nauda ir.“

Sulainim waren bail bij un tapehz tas semneekam ar azim meta, lai drusku ahrâ isnahkot. Isgahjuscham sulaiņi paschi isstahstija, ka schee naudu saguschi un apsohlijahs to atdoht un turklaht wehl peemaksaht, lai tik nestahstot, ka schee tee sagļi bijuschi. Un tee wiņu aisweda, kur nauda bij paslehpta. — Dakters ar to bij ar meeru un eekschâ eegahjis un pee galda nosehdees, sazija: „Kungs, nu es grahmatâ mekleschu, kur nauda buhs.“ Bet peektais sulainis bij krahsnî eelihdis, gribedams redseht, waj dakters ar‘ to sinaschoht. Dakters sehdeja pee galda ar grahmatu rohkâ un schur un tur schķirstidams mekleja gaiļa. Newaredams ahtrumâ atrast, tas sazija: „Eekschâ tak tu esi un ahrâ tew ir janahk.“ Sulainis krahsnî dohmaja, ka no scha runajoht un ahrâ isskrehjis sauza: „Tas wihrs wisu sina!“ Dakters nu rahdija kungam, kur nauda bij, bet nesazija, kas sadsis, un maksas tikpat no sulaiņeem, kà no kunga dabujis, tas par isslawetu wihru palika.

Facebook

Whatsapp

Messenger Telegram

Kopīgot

Izlasiet 5 minūšu pasaku

Vilks un lapsa

Zelta putns

Salms, ogle un pupa

Mācieties valodas. Divreiz pieskarieties vārdam.Mācieties valodas kontekstā ar Childstories.org un Deepl.com.

Informācija zinātniskai analīzei