Lasīšanas laiks: 6 min
Kādreiz gailītis ar vistiņu gāja uz riekstu kalnu. Ceļā viņi norunāja tā: kas atradīs riekstu, tas dos otram pusi.
Vistiņa pirmā atrada lielu, lielu riekstu, bet gailītim neko neteica, jo gribēja riekstu viena pati apēst. Rieksta kodols bija tik ciets un liels, ka, to ātri rijot, tas iesprūda viņai kaklā.
Vistiņa ļoti nobijās un iesaucās:
"Gailīti, gailīti, mīļais gailīti, aizskrien, cik ātri vien vari, pie akas un atnes man ūdeni, citādi es nosmakšu!"
Gailītis aizskrēja pie akas un lūdzās:
"Akka, akka, dod man ūdeni! Mana vistiņa guļ riekstu kalnā, viņai kaklā iesprūdis rieksta kodols, un viņa baidās, ka tūlīt nobeigsies."
Akka viņam atbildēja:
"Es tev došu ūdeni, bet vispirms aizskrien pie līgavas un atnes man sarkanu zīda lakatu."
Gailītis aizskrēja pie līgavas un sacīja:
"Līgaviņ, līgaviņ, dod man sarkanu zīda lakatu. Es to aiznesīšu akai, akka man dos ūdeni, un ūdeni es aiznesīšu vistiņai, jo viņa guļ riekstu kalnā, aizrījusies ar rieksta kodolu."
Līgava atbildēja:
"Pa priekšu aizskrien un atnes man vainadziņu. Vainadziņš karājas vītola zarā."
Gailītis aizskrēja pie vītola, paņēma vainadziņu un atnesa to līgavai. Līgava viņam iedeva sarkano zīda lakatu. Sarkano zīda lakatu gailītis aiznesa akai, un akka tad iedeva ūdeni gailītim.
Kad gailītis atskrēja ar ūdeni, vistiņa jau bija nosmakusi. Viņa gulēja kājiņas izstiepusi un vairs nepakustējās.
Tagad gailītis redzēja, ka savai vistiņai palīdzēt vairs nevar. Viņam kļuva ļoti, ļoti žēl, un viņš sāka gauži raudāt. Viņa vaimanas izdzirdēja visi meža zvēri, saskrēja kopā un palīdzēja vistiņu apraudāt.
Visi zvēri sataisīja ratus, lai vistiņu varētu vest uz kapiem. Sešas pelītes iejūdzās ilksīs, citi zvēri ielika vistiņu ratos, un gailītis apsēdās par kučieri.
Pa ceļam viņi satika lapsu.
"Kur tu brauksi, gailīti?" lapsa jautāja.
"Vedīšu vistiņu glabāt."
"Vai mani arī ņemsi līdzi?"
"Brauc, tikai sēdies aizmugurē, citādi zirģelīši nevarēs pavilkt."
Lapsa apsēdās ratos aizmugurē. Pēc tam viņi satika vilku, lāci, briedi, lauvu un citus meža zvērus, un visi sasēdās ratos.
Tā braukdami viņi nonāca pie upītes. Gailītis nezināja, kā tikt pāri.
Te patrāpījās salmiņš, un salmiņš teica:
"Es pārgulšos pāri upei, tad jūs varēsiet pārbraukt man pāri kā pa tiltiņu."
Bet, tiklīdz sešas pelītes uzkāpa salmiņam virsū, tas pārlūza, iekrita ūdenī, un pelītes visas noslīka.
Gailītis atkal nezināja, ko darīt. Te gadījās ogle. Ogle sacīja, ka palīdzēs tikt pāri upei. Bet, tiklīdz ogle ielaidās ūdenī, tā sāka šņākt, kļuva melna, nodzisa un nogrima.
Tad gadījās akmens. Viņam gailīša kļuva žēl, un akmens iegūlās šķērsām pāri upītei. Gailītis pats vilka ratus ar vistiņu un laimīgi pārvilka tos uz otru krastu.
Taču viņš nevarēja pārvest visus pārējos pavadoņus, jo to bija pārāk daudz. Tie iekrita ūdenī un noslīka.
Tā nu gailītis ar savu mīļo vistiņu otrā krastā palika atkal viens pats. Viņš izraka kapu, ielika tur vistiņu un uzbēra kopiņu.
Pats gailītis apsēdās pie kapa un raudāja tik ilgi, kamēr arī turpat pie kapiņa nomira.
Tā viņi visi bija pagalam.
Facebook 
Whatsapp 
Messenger 
Telegram
Informācija zinātniskai analīzei
Pasakas statistika | Vērtība |
|---|---|
| Numurs | KHM 80 |
| Tulkojumi | EN, ZH, ES, FR, RU, CZ, PT, JA, DE, VI, TR, IT, PL, NL, RO, EL, HU, DA, FI, SE, BE, BG, SK |
| Lasāmības indekss pēc Björnsson | 40,6 |
| Rakstzīmju skaits | 3.024 |
| Burtu skaits | 2.422 |
| Teikumu skaits | 47 |
| Vārdu skaits | 470 |
| Vidējais vārdu skaits teikumā | 10,00 |
| Vārdi ar vairāk nekā 6 burtiem | 144 |
| Garo vārdu procentuālā daļa | 30,6% |
| Tipa-tokena attiecība (TTR) | 0,551 |
| Slīdošā vidējā tipa-tokena attiecība (MATTR) | 0,827 |
| Tekstuālās leksiskās daudzveidības mērs (MTLD) | 103,9 |
| Hapax legomena | 167 |
| Vidējais vārda garums | 5,15 |
| Teikuma garuma mediāna | 10,0 |
| Teikuma garuma 90. procentile | 16,0 |
| Tiešās runas īpatsvars | 26,4% |
| Teikuma sarežģītība | 1,40 |
| Konektori | 0 |
| Referenciālā kohēzija | 0,047 |
| Personāžu/vārdu kandidāti | nav |
| Personāžu līdzparādīšanās tīkls | nav |
| Motīvu/tagu kandidāti | Brāļi Grimmi |
